Par ticēšanu pasakām.

Man ļoti patīk pētīt cilvēkus, īpaši bieži to daru tieši caur savu prizmu, un bieži vien nebeidzu pati sevi pārsteigt. Šoreiz sarunu ieviesām ar tviterdāmu @kara_liene, un abām domas diezgan lielā mērā sakrita. Bet labi, par tēmu. It kā esmu racionāls cilvēks, loģiska spriestpēja, daudz apgūtas informācijas, pabeigta augstākā izglītība. Bet viss aiziet pilnīgi pa pieskari, kad runa ir par attiecībām un jūtām. Jā, jā, kāds man tagad teiks – nu bet loģiski, cilvēkam taču ir sava racionālā un emocionālā puse, bet, lūdzu, “humor me” un ļaujiet man nedaudz pabrīnīties par pašas absurdo domāšanu. Jo tikai problēmas apzināšana, kā jau mēs lieliski zinām, var novest pie kaut kādas uzvedības maiņas. Un tēma, par kuru vēlos parunāt, jau atkal ir vīrieši.

Jau ilgus gadus esmu pamanījusi, ka viens ļoti svarīgs priekšnosacījums man, lai man kāds vīrietis iepatiktos, ir tas, cik pieejams viņš ir. Tātad, jo nepieejamāks viņš ir, jo intriģējošāks viņš man kļūst. Kā jau es kādreiz biju rakstījusi, šī pārliecība noteikti (es varētu apgalvot, ka 100%) sakņojas manā tēva kā vīrieša modelī. Tēvs, esot fiziski klātseošs, nekad emocionāli tāds nav bijis. Līdz ar to man visas dzīves garumā radās pārliecība, ka emociju neizrādīšana vai pat pilnīga neieinteresētība otrā cilvēkā ir norma tam, kādam vīrietim ir jābūt. Vīrietis ir stiprs tad, kad viņš ir vēss, nerunīgs, kad viss ar viņa dzīvi (vismaz pēc skata) ir kārtībā, kad viņš ir savākts. Lūk tas, man šķita, ir īsts vīrietis. Jo izrādīt emocijas nozīmē izrādīt vājumu. Ja es kādam patīku, tad sākas loģiska pretreakcija, jo šķiet, ka vīrietis ir vājš, jo manā priekšā te izklājas. Sak, ko tu dīvains esi, ka izdomāji pie manis ar rozēm nākt?

Un līdz ar to man visu dzīvi ir piesaistījuši tieši tāda tipa vīrieši – daži bija vienkārši vēsi pēc dabas, daži bija vienkārši neieinteresēti. Daži aizņemti, salauzti, dzīvojoši ārzemēs, alkoholiķi vai atkarībnieki, daži pazuda un pēc laika atkal uzradās. Un man tas šķita pilnīgi ok. Jo tieši tajā brīdī man kļuva interesanti. Es nezinu, vai tas ir mans alfa sievietes instinkts vai tēva tēla rēgs, bet tieši tie cilvēki vienmēr ir bijuši tie, kuros esmu ārkārtīgi iemīlējusies. Tās bija attiecības, kuras nekad nav notikušas, cilvēki, kurus es nekad neesmu ieguvusi. Kaut kāds mērķis, pēc kura tiekties un ilgas kuras vienmēr var sapņot piepildīt. Nepiepildītas ilgas ir vienmēr skaistākas par piepildīto realitāti, jo vienmēr var sapņot par pilīm, prinčiem baltos zirgos un happy end stāstiem.

Tāds domāšanas modelis, man šķiet, nāk jau no pašas bērnības, no pasakām, no filmām, no visas apkārtējās popkultūras. Mēs tiekam baroti ar nereālām ekspektācijām par apkārtējiem cilvēkiem; mūs visu mūžu pārliecina par to, ka pasaulē pastāv izņēmumi. Un šie izņēmumi ir, ka, ja tas cilvēks būs īstais, tad otrs maģiski mainīsies un piepildīs visas tavas ilgas. Tātad, loģiski padomāt, es iemīlos pilnīgi nepiemērotā cilvēkā, bet mana mīlestība, mana esība šo cilvēku pilnīgi izmainīs. Es nezinu, dažreiz šķiet, ka es novērtēju sevi pārāk augstu, bet tā kā mēs katrs esam savas pasaules centrs, mani arī nevarētu vainot. Redz, skaistule tomēr pārvērta briesmoni par princi, kāpēc lai es to nevarētu?

Un tā es dzīvoju no ilgām pie ilgām, no mīlas mokām līdz nākamajām, cerot, ka katrs nākamais vīrietis, kurš man varbūt atklāti ir pateicis, ka attiecības nevēlas vai nevēlas attiecības ar mani, savu attieksmi mainīs, ja vien es būšu pietiekami laba “princese” tieši viņam. Un ja kāds kronē mani par tādu pirms esmu paguvusi piedzīvot visus septiņus elles lokus (lasīt: visas mīlestības mokas), tad tas vīrietis nemaz netiek atzīsts par labu esam. Jo, ja es viņam patīku, tad ar viņu noteikti kaut kas nav kārtībā.

Tāpēc, bērni, mācība ir viena, un ļoti svarīga – neticiet pasakām. Tu neesi unikāla sniegpārsliņa un ne tavos spēkos ir cilvēku mainīt. Īstenībā, ja kādam tu nepatīc, vispareizāk ir vienkārši mukt pretējā virzienā. Bet arī līdz tam ir jāizaug. Un arī es vēl to tikai mācos.

Nobeidzot, ir svarīgi atcerēties vienu likumu no man mīļas filmas He Is Just Not That Into You. Un tas likums ir: “If a guy is acting like he is not giving a fuck, he is genuinely not giving a fuck. No exceptions.”

Punkts.

2 thoughts on “Par ticēšanu pasakām.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s